5. Pañcamavaggo

(43) 1. Vimuttikathā

418. Vimuttiñāṇaṃ vimuttanti? Āmantā. Yaṃ kiñci vimuttiñāṇaṃ sabbaṃ taṃ vimuttanti? Na hevaṃ vattabbe…pe…. Vimuttiñāṇaṃ vimuttanti? Āmantā. Paccavekkhaṇañāṇaṃ vimuttanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Vimuttiñāṇaṃ vimuttanti? Āmantā. Gotrabhuno puggalassa vimuttiñāṇaṃ vimuttanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipannassa puggalassa vimuttiñāṇaṃ vimuttanti? Āmantā. Sotāpannassa ñāṇaṃ, sotāpattiphalaṃ pattassa paṭiladdhassa adhigatassa sacchikatassa ñāṇanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipannassa puggalassa vimuttiñāṇaṃ vimuttanti? Āmantā. Sakadāgāmissa ñāṇaṃ, sakadāgāmiphalaṃ pattassa paṭiladdhassa adhigatassa sacchikatassa ñāṇanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipannassa puggalassa vimuttiñāṇaṃ vimuttanti? Āmantā. Anāgāmissa ñāṇaṃ, anāgāmiphalaṃ pattassa paṭiladdhassa adhigatassa sacchikatassa ñāṇanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… arahattasacchikiriyāya paṭipannassa puggalassa vimuttiñāṇaṃ vimuttanti? Āmantā. Arahato ñāṇaṃ, arahattaṃ pattassa paṭiladdhassa adhigatassa sacchikatassa ñāṇanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

419. Sotāpattiphalasamaṅgissa puggalassa vimuttiñāṇaṃ vimuttanti? Āmantā. Sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipannassa puggalassa vimuttiñāṇaṃ vimuttanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sakadāgāmiphalasamaṅgissa puggalassa vimuttiñāṇaṃ vimuttanti? Āmantā. Sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipannassa puggalassa vimuttiñāṇaṃ vimuttanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… anāgāmiphalasamaṅgissa puggalassa vimuttiñāṇaṃ vimuttanti? Āmantā. Anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipannassa puggalassa vimuttiñāṇaṃ vimuttanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… arahattaphalasamaṅgissa puggalassa vimuttiñāṇaṃ vimuttanti? Āmantā. Arahattasacchikiriyāya paṭipannassa puggalassa vimuttiñāṇaṃ vimuttanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

420. Sotāpattiphalasamaṅgissa puggalassa vimuttiñāṇaṃ vimuttaṃ tañca phalaṃ pattassa ñāṇanti? Āmantā. Sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipannassa puggalassa vimuttiñāṇaṃ vimuttaṃ tañca phalaṃ pattassa ñāṇanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sakadāgāmiphalasamaṅgissa puggalassa vimuttiñāṇaṃ vimuttaṃ tañca phalaṃ pattassa ñāṇanti? Āmantā . Sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipannassa puggalassa vimuttiñāṇaṃ vimuttaṃ tañca phalaṃ pattassa ñāṇanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… anāgāmiphalasamaṅgissa puggalassa vimuttiñāṇaṃ vimuttaṃ tañca phalaṃ pattassa ñāṇanti? Āmantā. Anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipannassa puggalassa vimuttiñāṇaṃ vimuttaṃ tañca phalaṃ pattassa ñāṇanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… arahattaphalasamaṅgissa puggalassa vimuttiñāṇaṃ vimuttaṃ tañca phalaṃ pattassa ñāṇanti? Āmantā. Arahattasacchikiriyāya paṭipannassa puggalassa vimuttiñāṇaṃ vimuttaṃ tañca phalaṃ pattassa ñāṇanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Vimuttikathā niṭṭhitā.

5. Pañcamavaggo

(44) 2. Asekhañāṇakathā



5. 第五品
(43) 1. 解脱论
418. "解脱智是解脱吗？""是的。""任何解脱智都是解脱吗？""不应这样说...等等。""解脱智是解脱吗？""是的。""省察智是解脱吗？""不应这样说...等等。"
"解脱智是解脱吗？""是的。""种姓人的解脱智是解脱吗？""不应这样说...等等。""正在证得预流果的人的解脱智是解脱吗？""是的。""这是预流者的智,是已得、已获、已证、已实现预流果者的智吗？""不应这样说...等等。""正在证得一来果的人的解脱智是解脱吗？""是的。""这是一来者的智,是已得、已获、已证、已实现一来果者的智吗？""不应这样说...等等。""正在证得不还果的人的解脱智是解脱吗？""是的。""这是不还者的智,是已得、已获、已证、已实现不还果者的智吗？""不应这样说...等等。""正在证得阿罗汉果的人的解脱智是解脱吗？""是的。""这是阿罗汉的智,是已得、已获、已证、已实现阿罗汉果者的智吗？""不应这样说...等等。"
419. "具足预流果的人的解脱智是解脱吗？""是的。""正在证得预流果的人的解脱智是解脱吗？""不应这样说...等等。""具足一来果的人的解脱智是解脱吗？""是的。""正在证得一来果的人的解脱智是解脱吗？""不应这样说...等等。""具足不还果的人的解脱智是解脱吗？""是的。""正在证得不还果的人的解脱智是解脱吗？""不应这样说...等等。""具足阿罗汉果的人的解脱智是解脱吗？""是的。""正在证得阿罗汉果的人的解脱智是解脱吗？""不应这样说...等等。"
420. "具足预流果的人的解脱智是解脱,且是已得该果者的智吗？""是的。""正在证得预流果的人的解脱智是解脱,且是已得该果者的智吗？""不应这样说...等等。""具足一来果的人的解脱智是解脱,且是已得该果者的智吗？""是的。""正在证得一来果的人的解脱智是解脱,且是已得该果者的智吗？""不应这样说...等等。""具足不还果的人的解脱智是解脱,且是已得该果者的智吗？""是的。""正在证得不还果的人的解脱智是解脱,且是已得该果者的智吗？""不应这样说...等等。""具足阿罗汉果的人的解脱智是解脱,且是已得该果者的智吗？""是的。""正在证得阿罗汉果的人的解脱智是解脱,且是已得该果者的智吗？""不应这样说...等等。"
解脱论终。
5. 第五品
(44) 2. 无学智论

421. Sekhassa asekhaṃ ñāṇaṃ atthīti? Āmantā. Sekho asekhaṃ dhammaṃ jānāti passati, diṭṭhaṃ viditaṃ sacchikataṃ upasampajja viharati, kāyena phusitvā viharatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… nanu sekho asekhaṃ dhammaṃ na jānāti na passati, adiṭṭhaṃ aviditaṃ asacchikataṃ na upasampajja viharati, na kāyena phusitvā viharatīti? Āmantā. Hañci sekho asekhaṃ dhammaṃ na jānāti na passati, adiṭṭhaṃ aviditaṃ asacchikataṃ na upasampajja viharati, na kāyena phusitvā viharati, no ca vata re vattabbe – ‘‘sekhassa asekhaṃ ñāṇaṃ atthī’’ti.

Asekhassa asekhaṃ ñāṇaṃ atthi, asekho asekhaṃ dhammaṃ jānāti passati, diṭṭhaṃ viditaṃ sacchikataṃ upasampajja viharati, kāyena phusitvā viharatīti? Āmantā. Sekhassa asekhaṃ ñāṇaṃ atthi , sekho asekhaṃ dhammaṃ jānāti passati, diṭṭhaṃ viditaṃ sacchikataṃ upasampajja viharati, kāyena phusitvā viharatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

422. Sekhassa asekhaṃ ñāṇaṃ atthi, sekho asekhaṃ dhammaṃ na jānāti na passati, adiṭṭhaṃ aviditaṃ asacchikataṃ na upasampajja viharati, na kāyena phusitvā viharatīti? Āmantā. Asekhassa asekhaṃ ñāṇaṃ atthi, asekho asekhaṃ dhammaṃ na jānāti na passati, adiṭṭhaṃ aviditaṃ asacchikataṃ na upasampajja viharati, na kāyena phusitvā viharatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sekhassa asekhaṃ ñāṇaṃ atthīti? Āmantā. Gotrabhuno puggalassa sotāpattimagge ñāṇaṃ atthīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipannassa puggalassa sotāpattiphale ñāṇaṃ atthīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sakadāgāmiphala… anāgāmiphala… arahattasacchikiriyāya paṭipannassa puggalassa arahatte ñāṇaṃ atthīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

423. Na vattabbaṃ – ‘‘sekhassa asekhaṃ ñāṇaṃ atthī’’ti? Āmantā. Nanu āyasmā ānando sekho – ‘‘bhagavā uḷāro’’ti jānāti, ‘‘sāriputto thero, mahāmoggallāno thero uḷāro’’ti jānātīti? Āmantā. Hañci āyasmā ānando sekho – ‘‘bhagavā uḷāro’’ti jānāti, ‘‘sāriputto thero, mahāmoggallāno thero uḷāro’’ti jānāti, tena vata re vattabbe – ‘‘sekhassa asekhaṃ ñāṇaṃ atthī’’ti.

Asekhañāṇakathā niṭṭhitā.

5. Pañcamavaggo

(45) 3. Viparītakathā

424. Pathavīkasiṇaṃ samāpattiṃ [pathavīkasiṇasamāpattiṃ (sī. ka.)] samāpannassa viparīte ñāṇanti? Āmantā. Anicce niccanti vipariyesoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… dukkhe sukhanti…pe… anattani attāti…pe… asubhe subhanti vipariyesoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Pathavīkasiṇaṃ samāpattiṃ samāpannassa viparīte ñāṇanti? Āmantā. Akusalanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… nanu kusalanti? Āmantā. Hañci kusalaṃ, no ca vata re vattabbe – ‘‘pathavīkasiṇaṃ samāpattiṃ samāpannassa viparīte ñāṇa’’nti.

Anicce niccanti vipariyeso, so ca akusaloti? Āmantā. Pathavīkasiṇaṃ samāpattiṃ samāpannassa viparīte ñāṇaṃ, tañca akusalanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… dukkhe sukhanti…pe… anattani attāti…pe… asubhe subhanti vipariyeso, so ca akusaloti? Āmantā. Pathavīkasiṇaṃ samāpattiṃ samāpannassa viparīte ñāṇaṃ, tañca akusalanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….




421. "有学者具有无学智吗？"是的。"有学者知晓、看见无学法，已亲证、已通达、已证悟而安住，以身触证而安住吗？"不应如此说......"有学者不知晓、不看见无学法，未见、未知、未证悟、未通达而安住，不以身触证而安住，不是吗？"是的。如果有学者不知晓、不看见无学法，未见、未知、未证悟、未通达而安住，不以身触证而安住，那么就不应该说"有学者具有无学智"。
"无学者具有无学智，无学者知晓、看见无学法，已亲证、已通达、已证悟而安住，以身触证而安住吗？"是的。"有学者具有无学智，有学者知晓、看见无学法，已亲证、已通达、已证悟而安住，以身触证而安住吗？"不应如此说......
422. "有学者具有无学智，而有学者不知晓、不看见无学法，未见、未知、未证悟、未通达而安住，不以身触证而安住吗？"是的。"无学者具有无学智，而无学者不知晓、不看见无学法，未见、未知、未证悟、未通达而安住，不以身触证而安住吗？"不应如此说......
"有学者具有无学智吗？"是的。"种姓地的人具有预流道智吗？"不应如此说......预流果现证道上的人具有预流果智吗？"不应如此说......一来果......不还果......阿罗汉现证道上的人具有阿罗汉智吗？"不应如此说......
423. "不应说'有学者具有无学智'吗？"是的。"难道尊者阿难陀作为有学者不知道'世尊殊胜'，不知道'舍利弗长老、大目犍连长老殊胜'吗？"是的。如果尊者阿难陀作为有学者知道'世尊殊胜'，知道'舍利弗长老、大目犍连长老殊胜'，那么就应该说"有学者具有无学智"。
无学智论结束。
第五品
（45）3. 颠倒论
424. "入地遍定者具有颠倒智吗？"是的。"是无常计常的颠倒吗？"不应如此说......苦计乐......无我计我......不净计净的颠倒吗？"不应如此说......
"入地遍定者具有颠倒智吗？"是的。"是不善的吗？"不应如此说......难道不是善的吗？"是的。如果是善的，那就不应该说"入地遍定者具有颠倒智"。
"无常计常的颠倒是不善的吗？"是的。"入地遍定者的颠倒智是不善的吗？"不应如此说......苦计乐......无我计我......不净计净的颠倒是不善的吗？"是的。"入地遍定者的颠倒智是不善的吗？"不应如此说......

425. Pathavīkasiṇaṃ samāpattiṃ samāpannassa viparīte ñāṇaṃ, tañca akusalanti? Āmantā. Anicce niccanti vipariyeso, so ca kusaloti? Na hevaṃ vattabbe…pe… pathavīkasiṇaṃ samāpattiṃ samāpannassa viparīte ñāṇaṃ, tañca akusalanti? Āmantā. Dukkhe sukhanti…pe… anattani attāti…pe… asubhe subhanti vipariyeso, so ca kusaloti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

426. Pathavīkasiṇaṃ samāpattiṃ samāpannassa viparīte ñāṇanti? Āmantā. Arahā pathavīkasiṇaṃ samāpattiṃ samāpajjeyyāti? Āmantā. Hañci arahā pathavīkasiṇaṃ samāpattiṃ samāpajjeyya, no ca vata re vattabbe – ‘‘pathavīkasiṇaṃ samāpattiṃ samāpannassa viparīte ñāṇa’’nti.

Pathavīkasiṇaṃ samāpattiṃ samāpannassa viparīte ñāṇaṃ, arahā pathavīkasiṇaṃ samāpattiṃ samāpajjeyyāti? Āmantā. Atthi arahato vipariyesoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Atthi arahato vipariyesoti? Āmantā. Atthi arahato saññāvipariyeso cittavipariyeso diṭṭhivipariyesoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Natthi arahato saññāvipariyeso cittavipariyeso diṭṭhivipariyesoti? Āmantā. Hañci natthi arahato saññāvipariyeso cittavipariyeso diṭṭhivipariyeso, no ca vata re vattabbe – ‘‘atthi arahato vipariyeso’’ti.

427. Na vattabbaṃ – pathavīkasiṇaṃ samāpattiṃ samāpannassa viparīte ñāṇanti? Āmantā. Pathavīkasiṇaṃ samāpattiṃ samāpajjantassa sabbeva pathavīti? Na hevaṃ vattabbe. Tena hi pathavīkasiṇaṃ samāpattiṃ samāpannassa viparīte ñāṇanti.

Pathavīkasiṇaṃ samāpattiṃ samāpannassa viparīte ñāṇanti? Āmantā. Nanu pathavī atthi, atthi ca koci pathaviṃ pathavito samāpajjatīti? Āmantā. Hañci pathavī atthi, atthi ca koci pathaviṃ pathavito samāpajjati, no ca vata re vattabbe – ‘‘pathavīkasiṇaṃ samāpattiṃ samāpannassa viparīte ñāṇa’’nti.

Pathavī atthi, pathaviṃ pathavito samāpajjantassa viparītaṃ hotīti? Āmantā. Nibbānaṃ atthi, nibbānaṃ nibbānato samāpajjantassa viparītaṃ hotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… tena hi na vattabbaṃ – ‘‘pathavīkasiṇaṃ samāpattiṃ samāpannassa viparīte ñāṇa’’nti.

Viparītakathā niṭṭhitā.

5. Pañcamavaggo

(46) 4. Niyāmakathā

428. Aniyatassa niyāmagamanāya atthi ñāṇanti? Āmantā. Niyatassa aniyāmagamanāya atthi ñāṇanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Niyatassa aniyāmagamanāya natthi ñāṇanti? Āmantā. Aniyatassa niyāmagamanāya natthi ñāṇanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Aniyatassa niyāmagamanāya atthi ñāṇanti? Āmantā . Niyatassa niyāmagamanāya atthi ñāṇanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Niyatassa niyāmagamanāya natthi ñāṇanti? Āmantā. Aniyatassa niyāmagamanāya natthi ñāṇanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Aniyatassa niyāmagamanāya atthi ñāṇanti? Āmantā. Aniyatassa aniyāmagamanāya atthi ñāṇanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Aniyatassa aniyāmagamanāya natthi ñāṇanti? Āmantā. Aniyatassa niyāmagamanāya natthi ñāṇanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….



425. "入地遍定者的颠倒智是不善的吗？"是的。"无常计常的颠倒是善的吗？"不应如此说......入地遍定者的颠倒智是不善的吗？"是的。"苦计乐......无我计我......不净计净的颠倒是善的吗？"不应如此说......
426. "入地遍定者具有颠倒智吗？"是的。"阿罗汉会入地遍定吗？"是的。如果阿罗汉会入地遍定，那就不应该说"入地遍定者具有颠倒智"。
"入地遍定者具有颠倒智，阿罗汉会入地遍定吗？"是的。"阿罗汉有颠倒吗？"不应如此说......
"阿罗汉有颠倒吗？"是的。"阿罗汉有想颠倒、心颠倒、见颠倒吗？"不应如此说......
"阿罗汉没有想颠倒、心颠倒、见颠倒吗？"是的。如果阿罗汉没有想颠倒、心颠倒、见颠倒，那就不应该说"阿罗汉有颠倒"。
427. "不应该说'入地遍定者具有颠倒智'吗？"是的。"入地遍定者认为一切都是地吗？"不应如此说。那么入地遍定者就具有颠倒智。
"入地遍定者具有颠倒智吗？"是的。"难道地不存在，而有人把地当作地来入定吗？"是的。如果地存在，而有人把地当作地来入定，那就不应该说"入地遍定者具有颠倒智"。
"地存在，把地当作地来入定的人是颠倒的吗？"是的。"涅槃存在，把涅槃当作涅槃来入定的人是颠倒的吗？"不应如此说......那么就不应该说"入地遍定者具有颠倒智"。
颠倒论结束。
第五品
（46）4. 决定论
428. "未决定者有趋向决定的智吗？"是的。"已决定者有趋向非决定的智吗？"不应如此说......
"已决定者没有趋向非决定的智吗？"是的。"未决定者没有趋向决定的智吗？"不应如此说......
"未决定者有趋向决定的智吗？"是的。"已决定者有趋向决定的智吗？"不应如此说......
"已决定者没有趋向决定的智吗？"是的。"未决定者没有趋向决定的智吗？"不应如此说......
"未决定者有趋向决定的智吗？"是的。"未决定者有趋向非决定的智吗？"不应如此说......
"未决定者没有趋向非决定的智吗？"是的。"未决定者没有趋向决定的智吗？"不应如此说......

429. Aniyatassa niyāmagamanāya atthi ñāṇanti? Āmantā. Aniyatassa niyāmagamanāya atthi niyāmoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Aniyatassa niyāmagamanāya atthi ñāṇanti? Āmantā. Aniyatassa niyāmagamanāya atthi satipaṭṭhānā… sammappadhānā… iddhipādā… indriyā… balā… bojjhaṅgāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Aniyatassa niyāmagamanāya natthi niyāmoti? Āmantā. Hañci aniyatassa niyāmagamanāya natthi niyāmo, no vata re vattabbe – ‘‘aniyatassa niyāmagamanāya atthi ñāṇa’’nti.

Aniyatassa niyāmagamanāya natthi satipaṭṭhānā…pe… bojjhaṅgāti? Āmantā. Hañci aniyatassa niyāmagamanāya natthi bojjhaṅgā, no vata re vattabbe – ‘‘aniyatassa niyāmagamanāya atthi ñāṇa’’nti.

430. Aniyatassa niyāmagamanāya atthi ñāṇanti? Āmantā. Gotrabhuno puggalassa sotāpattimagge ñāṇaṃ atthīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipannassa puggalassa sotāpattiphale ñāṇaṃ atthīti? Na hevaṃ vattabbe …pe… arahattasacchikiriyāya paṭipannassa puggalassa arahatte ñāṇaṃ atthīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

431. Na vattabbaṃ – ‘‘aniyatassa niyāmagamanāya atthi ñāṇa’’nti? Āmantā. Nanu bhagavā jānāti – ‘‘ayaṃ puggalo sammattaniyāmaṃ okkamissati, bhabbo ayaṃ puggalo dhammaṃ abhisametu’’nti? Āmantā. Hañci bhagavā jānāti – ‘‘ayaṃ puggalo sammattaniyāmaṃ okkamissati, bhabbo ayaṃ puggalo dhammaṃ abhisametuṃ,’’ tena vata re vattabbe – ‘‘aniyatassa niyāmagamanāya atthi ñāṇa’’nti.

Niyāmakathā niṭṭhitā.

5. Pañcamavaggo

(47) 5. Paṭisambhidākathā

432. Sabbaṃ ñāṇaṃ paṭisambhidāti? Āmantā. Sammutiñāṇaṃ paṭisambhidāti ? Na hevaṃ vattabbe…pe… sammutiñāṇaṃ paṭisambhidāti? Āmantā. Ye keci sammutiṃ jānanti, sabbe te paṭisambhidāpattāti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sabbaṃ ñāṇaṃ paṭisambhidāti? Āmantā. Cetopariyāye ñāṇaṃ paṭisambhidāti? Na hevaṃ vattabbe…pe… cetopariyāye ñāṇaṃ paṭisambhidāti? Āmantā. Ye keci paracittaṃ jānanti, sabbe te paṭisambhidāpattāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sabbaṃ ñāṇaṃ paṭisambhidāti? Āmantā. Sabbā paññā paṭisambhidāti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sabbā paññā paṭisambhidāti? Āmantā. Pathavīkasiṇaṃ samāpattiṃ samāpannassa atthi paññā, sā paññā paṭisambhidāti? Na hevaṃ vattabbe…pe… āpokasiṇaṃ…pe… tejokasiṇaṃ…pe… vāyokasiṇaṃ…pe… nīlakasiṇaṃ…pe… pītakasiṇaṃ…pe… lohitakasiṇaṃ…pe… odātakasiṇaṃ…pe… ākāsānañcāyatanaṃ…pe… viññāṇañcāyatanaṃ…pe… ākiñcaññāyatanaṃ…pe… nevasaññānāsaññāyatanaṃ samāpannassa…pe… dānaṃ dadantassa…pe… cīvaraṃ dadantassa…pe… piṇḍapātaṃ dadantassa…pe… senāsanaṃ dadantassa…pe… gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ dadantassa atthi paññā, sā paññā paṭisambhidāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

433. Na vattabbaṃ – ‘‘sabbaṃ ñāṇaṃ paṭisambhidā’’ti? Āmantā. Atthi lokuttarā paññā, sā paññā na paṭisambhidāti? Na hevaṃ vattabbe…pe… tena hi sabbaṃ ñāṇaṃ paṭisambhidāti.

Paṭisambhidākathā niṭṭhitā.

5. Pañcamavaggo

(48) 6. Sammutiñāṇakathā



429. "未决定者有趋向决定的智吗？"是的。"未决定者有趋向决定的决定吗？"不应如此说......
"未决定者有趋向决定的智吗？"是的。"未决定者有趋向决定的念处......正勤......神足......根......力......觉支吗？"不应如此说......
"未决定者没有趋向决定的决定吗？"是的。如果未决定者没有趋向决定的决定，那就不应该说"未决定者有趋向决定的智"。
"未决定者没有念处......觉支吗？"是的。如果未决定者没有觉支，那就不应该说"未决定者有趋向决定的智"。
430. "未决定者有趋向决定的智吗？"是的。"种姓地的人有预流道智吗？"不应如此说......预流果现证道上的人有预流果智吗？"不应如此说......阿罗汉现证道上的人有阿罗汉智吗？"不应如此说......
431. "不应该说'未决定者有趋向决定的智'吗？"是的。"难道世尊不知道'这个人将进入正性决定，这个人有能力证悟法'吗？"是的。如果世尊知道"这个人将进入正性决定，这个人有能力证悟法"，那么就应该说"未决定者有趋向决定的智"。
决定论结束。
第五品
（47）5. 无碍解论
432. "一切智都是无碍解吗？"是的。"世俗智是无碍解吗？"不应如此说......世俗智是无碍解吗？"是的。"所有知道世俗的人都证得无碍解吗？"不应如此说......一切智都是无碍解吗？"是的。"他心智是无碍解吗？"不应如此说......他心智是无碍解吗？"是的。"所有知道他人心念的人都证得无碍解吗？"不应如此说......
"一切智都是无碍解吗？"是的。"一切慧都是无碍解吗？"不应如此说......一切慧都是无碍解吗？"是的。"入地遍定者有慧，那慧是无碍解吗？"不应如此说......水遍......火遍......风遍......青遍......黄遍......赤遍......白遍......空无边处......识无边处......无所有处......非想非非想处......布施者......施衣者......施食者......施住处者......施医药资具者有慧，那慧是无碍解吗？"不应如此说......
433. "不应该说'一切智都是无碍解'吗？"是的。"有出世间慧，那慧不是无碍解吗？"不应如此说......那么一切智都是无碍解。
无碍解论结束。
第五品
（48）6. 世俗智论

434. Na vattabbaṃ – ‘‘sammutiñāṇaṃ saccārammaṇaññeva na aññārammaṇa’’nti? Āmantā. Nanu pathavīkasiṇaṃ samāpattiṃ samāpannassa atthi ñāṇaṃ, pathavīkasiṇañca sammutisaccamhīti? Āmantā. Hañci pathavīkasiṇaṃ samāpattiṃ samāpannassa atthi ñāṇaṃ, pathavīkasiṇañca sammutisaccamhi, tena vata re vattabbe – ‘‘sammutiñāṇaṃ saccārammaṇaññeva na aññārammaṇa’’nti.

Na vattabbaṃ – ‘‘sammutiñāṇaṃ saccārammaṇaññeva na aññārammaṇa’’nti? Āmantā…pe… nanu āpokasiṇaṃ…pe… tejokasiṇaṃ…pe… gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ dadantassa atthi ñāṇaṃ, gilānapaccayabhesajjaparikkhāro ca sammutisaccamhīti? Āmantā. Hañci gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ dadantassa atthi ñāṇaṃ, gilānapaccayabhesajjaparikkhāro ca sammutisaccamhi, tena vata re vattabbe – ‘‘sammutiñāṇaṃ saccārammaṇaññeva na aññārammaṇa’’nti.

435. Sammutiñāṇaṃ saccārammaṇaññeva na aññārammaṇanti? Āmantā . Tena ñāṇena dukkhaṃ parijānāti, samudayaṃ pajahati, nirodhaṃ sacchikaroti, maggaṃ bhāvetīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sammutiñāṇakathā niṭṭhitā.

5. Pañcamavaggo

(49) 7. Cittārammaṇakathā

436. Cetopariyāye ñāṇaṃ cittārammaṇaññeva na aññārammaṇanti? Āmantā. Nanu atthi koci ‘‘sarāgaṃ cittaṃ sarāgaṃ citta’’nti pajānātīti? Āmantā. Hañci atthi koci ‘‘sarāgaṃ cittaṃ sarāgaṃ citta’’nti pajānāti, no ca vata re vattabbe – ‘‘cetopariyāye ñāṇaṃ cittārammaṇaññeva na aññārammaṇa’’nti.

Nanu atthi koci vītarāgaṃ cittaṃ…pe… sadosaṃ cittaṃ… vītadosaṃ cittaṃ… samohaṃ cittaṃ… vītamohaṃ cittaṃ… saṃkhittaṃ cittaṃ… vikkhittaṃ cittaṃ… mahaggataṃ cittaṃ… amahaggataṃ cittaṃ… sauttaraṃ cittaṃ… anuttaraṃ cittaṃ… samāhitaṃ cittaṃ… asamāhitaṃ cittaṃ… vimuttaṃ cittaṃ…pe… avimuttaṃ cittaṃ ‘‘avimuttaṃ citta’’nti pajānātīti? Āmantā. Hañci atthi koci ‘‘avimuttaṃ cittaṃ avimuttaṃ citta’’nti pajānāti, no ca vata re vattabbe – ‘‘cetopariyāye ñāṇaṃ cittārammaṇaññeva na aññārammaṇa’’nti.

437. Phassārammaṇe ñāṇaṃ vattabbaṃ – ‘‘cetopariyāye ñāṇa’’nti? Āmantā . Hañci phassārammaṇe ñāṇaṃ vattabbaṃ cetopariyāye ñāṇaṃ, no ca vata re vattabbe – ‘‘cetopariyāye ñāṇaṃ cittārammaṇaññeva na aññārammaṇa’’nti. Vedanārammaṇe ñāṇaṃ…pe… saññārammaṇe ñāṇaṃ… cetanārammaṇe ñāṇaṃ… cittārammaṇe ñāṇaṃ… saddhārammaṇe ñāṇaṃ… vīriyārammaṇe ñāṇaṃ… satārammaṇe ñāṇaṃ… samādhārammaṇe ñāṇaṃ… paññārammaṇe ñāṇaṃ… rāgārammaṇe ñāṇaṃ … dosārammaṇe ñāṇaṃ… mohārammaṇe ñāṇaṃ…pe… anottappārammaṇe ñāṇaṃ vattabbaṃ – ‘‘cetopariyāye ñāṇa’’nti? Āmantā. Hañci anottappārammaṇe ñāṇaṃ vattabbaṃ cetopariyāye ñāṇaṃ, no ca vata re vattabbe – ‘‘cetopariyāye ñāṇaṃ cittārammaṇaññeva na aññārammaṇa’’nti.

Phassārammaṇe ñāṇaṃ na vattabbaṃ – ‘‘cetopariyāye ñāṇa’’nti? Āmantā. Phassapariyāye ñāṇanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… vedanārammaṇe ñāṇaṃ…pe… saññārammaṇe ñāṇaṃ…pe… anottappārammaṇe ñāṇaṃ na vattabbaṃ – ‘‘cetopariyāye ñāṇa’’nti? Āmantā. Anottappapariyāye ñāṇanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….



434. "不应该说'世俗智仅仅是对真理的对象，而不是其他对象'吗？"是的。"难道入地遍定者有智，而入地的世俗真理吗？"是的。如果入地遍定者有智，而入地也是真理，那么就应该说"世俗智仅仅是对真理的对象，而不是其他对象"。
"不应该说'世俗智仅仅是对真理的对象，而不是其他对象'吗？"是的......难道水遍......火遍......施药资具者有智，而施药资具也是世俗真理吗？"是的。如果施药资具者有智，而施药资具也是世俗真理，那么就应该说"世俗智仅仅是对真理的对象，而不是其他对象"。
435. "世俗智仅仅是对真理的对象，而不是其他对象吗？"是的。"通过那个智了解苦，断除集，证悟灭，修习道吗？"不应如此说......
世俗智论结束。
第五品
（49）7. 心所缘论
436. "心所缘的智仅仅是对心的对象，而不是其他对象吗？"是的。"难道有谁知道'有烦恼的心'吗？"是的。如果有谁知道'有烦恼的心'，那么就不应该说"心所缘的智仅仅是对心的对象，而不是其他对象"。
"难道有谁知道'无烦恼的心'......有愤怒的心......无愤怒的心......有无明的心......无无明的心......有凝聚的心......有散乱的心......有高尚的心......有不高尚的心......有定的心......无定的心......有解脱的心......无解脱的心'吗？"是的。如果有谁知道'无解脱的心'，那么就不应该说"心所缘的智仅仅是对心的对象，而不是其他对象"。
437. "在触所缘中，智应当说'在心所缘中'吗？"是的。如果在触所缘中，智应当说在心所缘中，那么就不应该说"心所缘的智仅仅是对心的对象，而不是其他对象"。在受所缘中智......在想所缘中智......在意所缘中智......在心所缘中智......在信所缘中智......在力所缘中智......在念所缘中智......在智慧所缘中智......在贪所缘中智......在瞋所缘中智......在痴所缘中智......在无羞耻所缘中智应当说'在心所缘中'吗？"是的。如果在无羞耻所缘中，智应当说在心所缘中，那么就不应该说"心所缘的智仅仅是对心的对象，而不是其他对象"。
在触所缘中，智不应当说'在心所缘中'吗？"是的。"在触所缘中有智吗？"不应如此说......在受所缘中智......在想所缘中智......在无羞耻所缘中，智不应当说'在心所缘中'吗？"是的。"在无羞耻所缘中有智吗？"不应如此说......

438. Na vattabbaṃ – ‘‘cetopariyāye ñāṇaṃ cittārammaṇaññeva na aññārammaṇa’’nti? Āmantā. Nanu cetopariyāye ñāṇanti? Āmantā. Hañci cetopariyāye ñāṇaṃ, tena vata re vattabbe – ‘‘cetopariyāye ñāṇaṃ cittārammaṇaññeva na aññārammaṇa’’nti.

Cittārammaṇakathā niṭṭhitā.

5. Pañcamavaggo

(50) 8. Anāgatañāṇakathā

439. Anāgate ñāṇaṃ atthīti? Āmantā. Anāgataṃ mūlato jānāti, hetuto jānāti, nidānato jānāti, sambhavato jānāti, pabhavato jānāti, samuṭṭhānato jānāti, āhārato jānāti , ārammaṇato jānāti, paccayato jānāti, samudayato jānātīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Anāgate ñāṇaṃ atthīti? Āmantā. Anāgataṃ hetupaccayataṃ jānāti, ārammaṇapaccayataṃ jānāti, adhipatipaccayataṃ jānāti, anantarapaccayataṃ jānāti, samanantarapaccayataṃ jānātīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Anāgate ñāṇaṃ atthīti? Āmantā. Gotrabhuno puggalassa sotāpattimagge ñāṇaṃ atthīti? Na hevaṃ vattabbe…pe…. Sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipannassa puggalassa sotāpattiphale ñāṇaṃ atthīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sakadāgāmi…pe… anāgāmi …pe… arahattasacchikiriyāya paṭipannassa puggalassa arahatte ñāṇaṃ atthīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

440. Na vattabbaṃ – ‘‘anāgate ñāṇaṃ atthī’’ti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘pāṭaliputtassa kho, ānanda, tayo antarāyā bhavissanti – aggito vā udakato vā mithubhedā vā’’ti [mahāva. 286; dī. ni. 2.152; udā. 76]! Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi anāgate ñāṇaṃ atthīti.

Anāgatañāṇakathā niṭṭhitā.

5. Pañcamavaggo

(51) 9. Paṭuppannakathā

441. Paṭuppanne [paccuppanne (sī. syā.)] ñāṇaṃ atthīti? Āmantā. Tena ñāṇena taṃ ñāṇaṃ jānātīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… tena ñāṇena taṃ ñāṇaṃ jānātīti? Āmantā. Tena ñāṇena taṃ ñāṇaṃ ‘‘ñāṇa’’nti jānātīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… tena ñāṇena taṃ ñāṇaṃ ‘‘ñāṇa’’nti jānātīti? Āmantā. Taṃ ñāṇaṃ tassa ñāṇassa ārammaṇanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Taṃ ñāṇaṃ tassa ñāṇassa ārammaṇanti? Āmantā. Tena phassena taṃ phassaṃ phusati, tāya vedanāya taṃ vedanaṃ vedeti, tāya saññāya taṃ saññaṃ sañjānāti, tāya cetanāya taṃ cetanaṃ ceteti, tena cittena taṃ cittaṃ cinteti, tena vitakkena taṃ vitakkaṃ vitakketi, tena vicārena taṃ vicāraṃ vicāreti, tāya pītiyā taṃ pītiṃ piyāyati, tāya satiyā taṃ satiṃ sarati, tāya paññāya taṃ paññaṃ pajānāti, tena khaggena taṃ khaggaṃ chindati, tena pharasunā taṃ pharasuṃ tacchati, tāya kudhāriyā taṃ kudhāriṃ tacchati, tāya vāsiyā taṃ vāsiṃ tacchati, tāya sūciyā taṃ sūciṃ sibbeti, tena aṅgulaggena taṃ aṅgulaggaṃ parāmasati, tena nāsikaggena taṃ nāsikaggaṃ parāmasati, tena matthakena taṃ matthakaṃ parāmasati, tena gūthena taṃ gūthaṃ dhovati, tena muttena taṃ muttaṃ dhovati, tena kheḷena taṃ kheḷaṃ dhovati, tena pubbena taṃ pubbaṃ dhovati, tena lohitena taṃ lohitaṃ dhovatīti? Na hevaṃ vattabbe …pe….

442. Na vattabbaṃ – ‘‘paṭuppanne ñāṇaṃ atthī’’ti? Āmantā. Nanu sabbasaṅkhāre aniccato diṭṭhe tampi ñāṇaṃ aniccato diṭṭhaṃ hotīti? Āmantā. Hañci sabbasaṅkhāre aniccato diṭṭhe tampi ñāṇaṃ aniccato diṭṭhaṃ hoti, tena vata re vattabbe – ‘‘paṭuppanne ñāṇaṃ atthī’’ti.

Paṭuppannañāṇakathā [paccuppannakathā (sī.)] niṭṭhitā.



438. "不应该说'心所缘的智仅仅是对心的对象，而不是其他对象'吗？"是的。"难道不是心所缘的智吗？"是的。如果是心所缘的智，那么就应该说"心所缘的智仅仅是对心的对象，而不是其他对象"。
心所缘论结束。
第五品
（50）8. 未来智论
439. "有对未来的智吗？"是的。"知道未来的根本、因、缘起、产生、起源、生起、食、所缘、条件、集起吗？"不应如此说......
"有对未来的智吗？"是的。"知道未来的因缘性、所缘缘性、增上缘性、无间缘性、等无间缘性吗？"不应如此说......
"有对未来的智吗？"是的。"种姓地的人有预流道智吗？"不应如此说......预流果现证道上的人有预流果智吗？"不应如此说......
一来......不还......阿罗汉现证道上的人有阿罗汉智吗？"不应如此说......
440. "不应该说'有对未来的智'吗？"是的。"难道世尊不是说过:'阿难啊，巴连弗城（现在的巴特那）将有三种危险 - 火灾、水灾或内部分裂'吗？"有这样的经文吗？"是的。那么就有对未来的智。
未来智论结束。
第五品
（51）9. 现在论
441. "有对现在的智吗？"是的。"用那个智知道那个智吗？"不应如此说......用那个智知道那个智吗？"是的。"用那个智知道那个智是'智'吗？"不应如此说......用那个智知道那个智是'智'吗？"是的。"那个智是那个智的所缘吗？"不应如此说......
"那个智是那个智的所缘吗？"是的。"用那个触触碰那个触，用那个受感受那个受，用那个想认知那个想，用那个思思考那个思，用那个心思考那个心，用那个寻寻求那个寻，用那个伺伺察那个伺，用那个喜喜爱那个喜，用那个念忆念那个念，用那个慧了知那个慧，用那个剑切割那个剑，用那个斧砍伐那个斧，用那个斧头砍伐那个斧头，用那个刀切割那个刀，用那个针缝合那个针，用那个指尖触摸那个指尖，用那个鼻尖触摸那个鼻尖，用那个顶触摸那个顶，用那个粪清洗那个粪，用那个尿清洗那个尿，用那个唾液清洗那个唾液，用那个脓清洗那个脓，用那个血清洗那个血吗？"不应如此说......
442. "不应该说'有对现在的智'吗？"是的。"难道当看到一切行无常时，那个智也被看到是无常的吗？"是的。如果当看到一切行无常时，那个智也被看到是无常的，那么就应该说"有对现在的智"。
现在智论结束。

5. Pañcamavaggo

(52) 10. Phalañāṇakathā

443. Sāvakassa phale ñāṇaṃ atthīti? Āmantā. Sāvako phalassa kataṃ paññāpetīti? Na hevaṃ vattabba…pe….

Sāvakassa phale ñāṇaṃ atthīti? Āmantā. Atthi sāvakassa phalaparopariyatti indriyaparopariyatti puggalaparopariyattīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sāvakassa phale ñāṇaṃ atthīti? Āmantā. Atthi sāvakassa khandhapaññatti āyatanapaññatti dhātupaññatti saccapaññatti indriyapaññatti puggalapaññattīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sāvakassa phale ñāṇaṃ atthīti? Āmantā. Sāvako jino satthā sammāsambuddho sabbaññū sabbadassāvī dhammassāmī dhammappaṭisaraṇoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sāvakassa phale ñāṇaṃ atthīti? Āmantā. Sāvako anuppannassa maggassa uppādetā asañjātassa maggassa sañjanetā anakkhātassa maggassa akkhātā maggaññū maggavidū maggakovidoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….



第五品
（52）10. 果智论
"弟子有果的智吗？"是的。"弟子对果的成就有智慧吗？"不应如此说……
"弟子有果的智吗？"是的。"弟子有果的独特特质、根的独特特质、元素的独特特质、真理的独特特质、根的独特特质吗？"不应如此说……
"弟子有果的智吗？"是的。"弟子有五蕴的智慧、六处的智慧、四大元素的智慧、真理的智慧、根的智慧、个体的智慧吗？"不应如此说……
"弟子有果的智吗？"是的。"弟子是胜者、导师、正觉者、全知者、无所不见者、法的主人、法的归依者吗？"不应如此说……
"弟子有果的智吗？"是的。"弟子是未生起的道的引导者，是未产生的道的创造者，是未被称述的道的说明者，是道的知者、道的明了者、道的精通者吗？"不应如此说……

444. Na vattabbaṃ – ‘‘sāvakassa phale ñāṇaṃ atthī’’ti? Āmantā. Sāvako aññāṇīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… tena hi sāvakassa phale ñāṇaṃ atthīti…pe….

Phalañāṇakathā niṭṭhitā.

Pañcamavaggo.

Tassuddānaṃ –

Vimuttiñāṇaṃ vimuttaṃ, sekhassa asekhaṃ ñāṇaṃ, viparīte ñāṇaṃ, aniyatassa niyāmagamanāya atthi ñāṇaṃ, sabbaṃ ñāṇaṃ paṭisambhidāti, sammutiñāṇaṃ, cetopariyāye ñāṇaṃ, anāgate ñāṇaṃ, paṭuppanne ñāṇaṃ, sāvakassa phale ñāṇanti.

Mahāpaṇṇāsako.

Tassāpi uddānaṃ –

Sattupaladdhiṃ, upaharato, balaṃ, gihissa arahā ca, vimuttipañcamanti.

444. "不应该说'**有果的智'吗？"是的。"是无知者吗？"不应如此说……那么有果的智。
果智论结束。
第五品结束。
其摘要如下：
解脱智是解脱的，有学者有无学智，有颠倒智，未决定者有趋向决定的智，一切智都是无碍解，世俗智，心所缘的智，有未来的智，有现在的智，**有果的智。
大五十论结束。
其摘要如下：
众生的认知，破坏，力量，在家人和阿罗汉，以解脱为第五。

